Larisa (Lárisa)
Larisa (el, Lárisa, ) ir pilsēta Grieķijā, Tesālijas reģiona administratīvais centrs un lielākā pilsēta. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 145 tūkstoši iedzīvotāju.
Leģenda vēsta, ka šeit ir dzimis Ahillejs, savukārt Hipokrats Larisā ir miris. Senās Grieķijas laikos Larisu kontrolēja aleiadu klans, kuru izveidoja Aleiads. Viņš sevi dēvēja par Hērakla pēcteci. 480. gadā p.m.ē. Larisa atbalstīja persiešus, bet Peloponesas kara laikā (no 431. līdz 404. gadam p.m.ē.) bija atēniešu pusē. No 344. līdz 196. gadam p.m.ē. Larisa bija Senās Maķedonijas kontrolē. Kad Larisa nonāca Senās Romas pakļautībā, Larisa kļuva par Tesālijas līgas galveno pilsētu.
Kopš 9. gadsimta Larisa bija bīskapa rezidences vieta. 985. gadā pilsētu iekaroja bulgāri, bet 1204. gadā, Ceturtā Krusta karu laikā, to pakļāva franki. 1346. gadā to iekaroja serbi, bet 1393. gadā — Osmaņu impērija, kuras sastāvā tā palika līdz 1881. gadam. Šajā gadā Tesālija tika iekļauta Grieķijas Karalistē. 1941. gadā Larisu spēcīgi nopostīja zemestrīce, kā arī vāciešu iebrukumi Otrā pasaules kara ietvaros.
Leģenda vēsta, ka šeit ir dzimis Ahillejs, savukārt Hipokrats Larisā ir miris. Senās Grieķijas laikos Larisu kontrolēja aleiadu klans, kuru izveidoja Aleiads. Viņš sevi dēvēja par Hērakla pēcteci. 480. gadā p.m.ē. Larisa atbalstīja persiešus, bet Peloponesas kara laikā (no 431. līdz 404. gadam p.m.ē.) bija atēniešu pusē. No 344. līdz 196. gadam p.m.ē. Larisa bija Senās Maķedonijas kontrolē. Kad Larisa nonāca Senās Romas pakļautībā, Larisa kļuva par Tesālijas līgas galveno pilsētu.
Kopš 9. gadsimta Larisa bija bīskapa rezidences vieta. 985. gadā pilsētu iekaroja bulgāri, bet 1204. gadā, Ceturtā Krusta karu laikā, to pakļāva franki. 1346. gadā to iekaroja serbi, bet 1393. gadā — Osmaņu impērija, kuras sastāvā tā palika līdz 1881. gadam. Šajā gadā Tesālija tika iekļauta Grieķijas Karalistē. 1941. gadā Larisu spēcīgi nopostīja zemestrīce, kā arī vāciešu iebrukumi Otrā pasaules kara ietvaros.
Ģeogrāfiskā karte - Larisa (Lárisa)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Grieķija
 |
 |
| Grieķijas karogs | |
Šajā Balkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture kas aizsākas Senajā Grieķijā. Grieķija tiek uzskatīta par Rietumu kultūras šūpuli. Grieķijā ir radusies demokrātija, Rietumu filozofija, Olimpiskās spēles, Rietumu literatūra, historiogrāfija, politoloģija, medicīna, veikti nozīmīgi zinātniskie un matemātiskie atklājumi, kā arī drāma, ieskaitot komēdiju un traģēdiju.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| EN | Angļu valoda (English language) |
| FR | Franču valoda (French language) |
| EL | Grieķu valoda (Greek language) |